Viens motivēts darbinieks ir desmit parastu (nemotivētu) vērts

Kādā slinkošanai piemērotā dienā, baudīdams kafijas cienītāju iemīļoto perfekto arabikas un robustas savienojumu šķiet, no Pellini klāsta, uzgāju interesantu interneta diskusiju par to, kā darba devēji motivē savus darbiniekus (kurš ar kafiju, kurš ar papildu brīvdienu, kurš ar kino biļetēm (domājams, tādu ir maz), kurš ar uzņēmuma svētku vakariņām, kurš ar papildu desmitnieku pie algas). Tūdaļ atcerējos kādu nesen notikušu ne pārāk patīkamu sarunu ar kāda jaunatklāta restorāna īpašnieku, kurš zvērēja, ka nekādi nespēj noturēt darbiniekus, kurus izlaidusi tirgus un kuri staigā no vienas ēdināšanas iestādes uz citu kā tāds šakāļu bars, meklēdams gardāku kumosiņu. Pajautājis, kādēļ, viņaprāt, tā notiek, viņš nevilcinoties atcirta, ka konkurenti piesola lielāku atalgojumu. Minimāli, bet vienalga lielāku. Bet viņš šajā jomā konkurēt nespēj, jo ir atzinīgs uzņēmējs, kurš cenšas saglabāt savas preces kvalitāti! Mēģināju pievērsties nemateriālajiem pamudinājumu variantiem, kas šobrīd, pēc ekspertu domām, ņem virsroku tirgū, bet mans sarunu biedrs tikai atmeta ar roku: “Jauns vēl, nesaproti.” OK.

Un tagad nejauši atrastās interneta diskusijas vai pēdējās stiprās pilītes krūzītes dibenā (vai minētās sarunas) ietekmē lūdzu viesmīlim papildināt dzērienu, bet tev, lasītāj, atvainojos, ka tu arī tagad esi spiests klausīties jauna cilvēka spriedelējumos par darbinieku motivāciju.

P.S. Vienmēr var tam visam atmest ar roku un, norakstot šo visu uz jaunību (kaut arī viņš nemaz jau vairs nav tik jauns), uzsākt labāku darbību.

Pirmkārt, īsi pastāstīšu, kāpēc nepieciešama darbinieku motivācija. Iztēlojieties zupu – ēdat, ir garšīgi, bet jūtat, ka pilnai laimei kaut kā trūkst, ka var būt vēl labāk. Ieberiet šķipsniņu sāls un, lūk, uzreiz jūtat, kā izmainās zupas garša. Uz labo pusi. Tāpat arī ar darbinieku motivāciju – cilvēki, kurus nolīgstat, strādā, neslaistās, viss it kā ir labi, bet kaut kā pietrūkst, lai uzņēmums sasniegtu izvirzītos mērķus. Kā trūkst? Tieši šīs šķipsniņas sāls – MOTIVĀCIJAS. Kādēļ gan, jo algu viņiem maksājat apzinīgi? Jā, bet zupu arī vajag prātīgi pasālīt. Izmantojot ne jau savas jaunības pieredzi, padalīšos ar prātīgu veču domām, kuri saka, ka motivēti darbinieki izpilda divas svarīgas darbības:

  • strādā produktīvāk, tāpēc paveic vairāk darba īsākā laikā, nezaudējot kvalitāti, bet nereti rada augstāku kvalitāti, nebaidās dalīties ar idejām vai uzņemties atbildību to īstenošanā;
  • pozitīvi atsaucas par uzņēmumu kurā strādā; tā samazinās darbinieku rotācija, uzlabojas mikroklimats uzņēmuma iekšienē.

Jā, jā, jau dzirdu, kā daļa uzņēmumu īpašnieku saka, ka sabiedriskās ēdināšanas sektorā darbiniekus motivē tikai nauda un lauzt šo sistēmu ir ļoti sarežģīti, jo, redz, lielākā daļa darbinieku ir jauni cilvēki, bieži vien studenti vai tādi, kas nupat pametuši silto vecāku spārnu, tāpēc visi viņu ceļi neved vis uz Romu, bet uz lielāku finanšu meklēšanu. Un cik var stiept finansiālo motivāciju, ja “zaļš” darbinieks šobrīd prasa tikpat, cik gribēja gandrīz profesionālis pirms dažiem gadiem? Izdevumi par darbiniekiem palielinās, bet peļņa praktiski paliek tāda pati – praktiski bankrots!

Neduļķojiet ūdeni, cienītie kungi un kundzes. Bankrots tiešām būs, taču tikai tad, ja nemainīsiet savu biznesa modeli un novecojušo izpratni par darbinieku motivācijas lietderību. Sākumā atrodiet pāris rakstus par Y un Z paaudzes bērniem. Uzmanīgi pārlasiet. Un vēl reizīti, katram gadījumam. Lūk, tas ir piemērs cilvēkiem, kuri pašlaik iekaro darba tirgu – ilgas pēc zināšanām un nepārtrauktas attīstības, novērtējuma un atzinības.

Tā kā sabiedriskā ēdināšana ir mans mīļākais lauciņš, kurā slīkstu līdz bezspēkam, pārējo teksta daļu veltīšu konkrēti tiem prātīgajiem, kuri sūdzas par pastāvīgu darbinieku maiņu un tās dēļ viņu restorāniem un kafejnīcām radītajām “globālajām kataklizmām”. Taču reti kad aizdomājas, ka īpašnieki, ir kļuvuši par galveno darbinieku rotācijas iemeslu ar savu konservatīvo viedokli par strādājošiem cilvēkiem, aizmirstot, ka darbinieku motivācija ir viens no svarīgākajiem uzņēmuma vadītāju pienākumiem. Labs vadītājs pamana ikviena darbinieka stiprākās īpašības, bet tās atklājis, meklē veidu, kā mudināt darbinieku izmantot šīs īpašības, lai viņš labāk paveiktu tam uzticēto darbu un uzdevumus. Izcelšu – ikviens darbinieks ir unikāls, tāpēc to pašu pamudinājumu nevar piemērot visam kolektīvam.

Mūsdienu cilvēki vēlas vairāk – no dzīves, vides un darba. Meklējot labākus motivēšanas līdzekļus, vairs nevar tikai aprobežoties tikai ar naudiskiem stimuliem.

  • Sāciet ar elementārāko lietu sabiedriskās ēdināšanas sektorā – ērtu darbavietu. Ja 8 no 10 cilvēkiem, kas piedalās darba pārrunās, iepleš acis, ieraugot pārģērbšanās telpu (labā nozīme) – varat iedomāties, kādos apstākļos viņiem ir jāstrādā? Līdzīgi var gadīties ar virtuvi, noliktavu un citām telpām, kuras izmanto darbinieki. Neņurdiet par izmaksām, labi saprotu, ka restorāna/kafejnīcas vai jebkuras citas vietas, īpaši ja tā atrodas tuvu centram, izdzīvošanai svarīgs ir katrs metrs, kas var nest peļņu, jo nomas maksas ir zvērīgas. Tomēr papildu galdiņš nesniegs tik lielus papildu ieņēmumus, cik apmierināti darbinieki!
  • Komandas darbs – kā pieredzējuši vadītāji jūs zināt, ka komanda ir tik stipra cik stiprs ir tās vājākais dalībnieks. Un nemaz nevajag runāt par mūžīgo rotāciju. Tas ir kā apburts rats, un jums jāizmanto veiksmīgi līdzekļi. Sākumā investīcijas, kas izmaksā mazāk, – darbiniekiem veltītais laiks. Kad pēdējo reizi atvēlējāt jaunam viesmīlim vai pavāram vairāk nekā pusi dienas, lai viņš spētu saprast, ko no viņa sagaida? “Kā, ko no viņa sagaida? Kvalitatīvu darbu!” visdrīzāk, tā atbildēs lielākā daļa no jums. Apbēdināšu, draugi, biznesā pašsaprotamu lietu nav! Vienam kvalitatīvs darbs nozīmē kvantitāti, citam – stabilu apgrozījumu, vēl kādam – vēl kaut ko citu. Jums nav tiesību no darbinieka prasīt to, par ko jūs neesat viņu informējis. Bet, ja jūtat, ka pretendenta kvalifikācija neatbilst prasībām un zināt, ka trūkstošās zināšanas viņam nespēsiet sniegt, labāk meklēt vērtīgāku kandidātu.
  • Cits svarīgs aspekts, ir palīdzēt darbiniekiem saprast, kas ir komandas darbs un jau no biznesa sākuma palīdzēt pierast pie komandas spēles noteikumiem, kurus jānosaka jums, – palīdzība kolēģiem, nepiesaistīta darba vieta, uzņēmuma mērķis – kopīgais darbinieku mērķis, kvalitāte – gan zālē gan virtuvē, kopīga atbildība par to, kas notiek restorānā/kafejnīcā u.tml. Pārejas periodā darbinieki šos nosacījumus pieņems kā neatņemamu sastāvdaļu, bet jaunatnākušos darbiniekus pievērsīs tiem pašiem nosacījumiem.
  • Vai padomājāt, ka efektīvam darbam ir ļoti svarīgas savstarpējās attiecības? Starp darbiniekiem uzņēmumā un, jo īpaši, starp darbiniekiem un vadītāju. Ikviens taču vēlas justies cienīts, mīlēts un vajadzīgs – un nav svarīgi, darbā vai mājās, 18 vai 28 gadu vecumā. Elementāri, taču bieži vadītāji par to aizmirst un ļauj visam tecēt savu gaitu, cenšoties pēc iespējas mazāk mainīties. Konflikti, slinkums, tenkas, aizvainojums, nicinājums – tas viss jāizravē ar saknēm jau pašā sākumā un nevar šo atbildību novelt uz pašiem darbiniekiem.
  • Novērtējums. Atzīsim – ikviens no mums vēlas būt novērtēts. Protams, pozitīvi. Un ikvienam ir svarīgi dzirdēt vai citādi sajust, ka šis novērtējums ir patiess, nevis ķeksīša pēc. Kā to nodot darbiniekam – paši varat izvēlēties. Ir svarīgi, lai darbiniekam būtu skaidri sastādīti uzdevumi un mērķi, kas jāsasniedz noteiktā laika posmā un jāzina, ka ir izpildītas vadītāja vēlmes, ka viņam būs iespēja sasniegt savus, t.i., būt novērtētam. Prēmija, paaugstinājums, biļetes uz sporta klubu vai dienesta automobilis, tas ir atkarīgs no uzņēmuma izvēlētās politikas.
  • Pilnveidošanās. Ja cilvēks strādā jūsu restorānā/kafejnīcā jau ilgu laiku un nemeklē vai neprasa no jums izaugsmes iespējas, visdrīzāk ieteikšu jums sākt meklēt jaunu darbinieku. Nauda tiek izšķiesta velti, pat ja pats to vēl nesaprotat, – cilvēks, kurš nepilnveidojas, nevar radīt pievienoto vērtību jūsu uzņēmumam. Protams, apzinīgs darbinieks (tie gan nav vairumā) arī pats meklē izaugsmes veidus – slīkstošo glābšana ir pašu slīcēju rokās. Tomēr, būsim saprātīgi, vispirms izaugsmes iespējas darbiniekiem ir jārada jums kā darba devējam un labā efektivitātē ieinteresētai personai. Semināri, konferences, apmācības un, ne tā dārgākā lieta, – veltiet laiku, noskaidrojot darbinieka vajadzības, un uzmanību, meklējot kvalitatīvas alternatīvas Darbinieki to tiešām novērtēs, pretējā gadījumā, sēžot garlaicīgā seminārā, var nodomāt, ka viņu sodāt. Mazāk ir vairāk (ja prioritāte ir kvalitāte).

Kafija jau beigusies, laiks arī. Iepriekš sparīgi raisījās domas – šķiet, motivācijas trūkums. “Meitenīt, man vēl vienu kafiju! Līdzņemšanai…”